Pludmales sezona ir klāt, un pēc saules izslāpušie nomet liekos apģērba gabalus, lai baudītu siltumu. Taču, pirms došanās atklātā saulē, ir jāatceras par ādas aizsardzību. Ik gadu vairāk kā 200 cilvēkiem Latvijā tiek konstatēts ādas vēzis jeb melanoma. Par to, kā  sevi pasargāt no šīs saslimšanas un kā rūpēties par savu ādu vasaras sezonā, pieredzē dalās dermatoloģe Evita Jakušonoka.

 

Kas ir galvenie melanomas riska faktori?

Melanomas galvenie riska faktori ir iedzimtība un saules radītais ultravioletais starojums. Lielāks risks saslimt ar melanomu ir tiem, kuriem ģimenē bijuši melanomas gadījumi, kā arī cilvēkiem ar noteiktu fenotipu.

Ja cilvēkam ir ļoti gaiša ādas krāsa, gaiši vai rudi mati un vasaras raibumi, risks ir lielāks. Parasti šie cilvēki arī ātrāk apdeg saulē. Arī tiem, kuriem ir daudz dzimumzīmju, lielas dzimumzīmes (lielākas par 5 mm) vai netipiski ādas veidojumi, melanomas risks ir augstāks.

Pie riska faktoriem var minēt arī paaugstinatu jutību pret sauli. Jo lielāka jutība pret sauli, jo lielāka korelācija ar ādas ļaundabīgajiem audzējiem. Jutība pret sauli palielinās brīžos, kad mums ir zema imunitāte, kā arī pie atsevišķu medikamentu lietošanas.

Diemžēl mēs nevaram mainīt savus gēnus un ārējā izskata īpatnības, taču mēs varam novērst riska faktorus, kas saistīti ar saules negatīvo ietekmi, un aizsargāt savu ādu, lai dzīves laikā melanoma mums neattīstītos.

Vai ir atšķirība starp sauļošanos saulē un solārijā?

Jā, atšķirība noteikti ir. Sauļošanās solārijā ir bīstamāka kā sauļošanās saulē. Solārija starojums satur līdz pat 99% ultravioletos A starus jeb UVA starus, kas ir kancerogēni un var izraisīt ādas vēzi. Turklāt, sauļojoties solārijā, mēs varam gūt tikai iedegumu, taču neuzņemam D vitamīnu. Palielināts risks dzīves laikā saslimt ar melanomu ir tiem, kuri solāriju regulāri ir apmeklējuši līdz 25 gadu vecumam.

Jāpiebilst gan, ka jebkura sauļošanās ir uzskatāma par melanomas riska faktoru, tāpēc vēlme iegūt pēc iespējas tumšāku iedegumu ir pretrunā ar ādas veselību.

Kapēc, Jūsuprāt, cilvēki ir aizrāvušies ar sauļošanos?

Manuprāt, daudzi joprojām dzīvo ar mītu, ka skaista āda ir iedegusi āda. Aristokrātijas laikā bālums bija skaistuma etalons, bet tumša āda bija vienkāršu strādnieku pazīme. Šo viedokli lauza Koko Šanele, pasludinot, ka brūna āda ir veselīga un skaista. Taču šobrīd pasaulē pamazām atgriežas tendence, ka skaists ir viss, kas ir dabīgs, tātad arī bāla āda. Es kā dermatologs varu piekrist, ka gaiša āda ir ne vien skaista, bet arī vesela. Ja cilvēks ļoti vēlas iegūt tumšāku ādas toni, mūsdienās ir pieejami dažādi tonējošie kosmētikas līdzekļi, kā arī mākslīgais iedegums, kas rada tādu pašu efektu, taču neapdraud veselību.

Vai mēs vispār varam runāt par tādu jēdzienu kā „droša sauļošanās”?

Droša sauļošanās ir tikai tāda sauļošanās, pirms kuras vismaz 20 – 30 minūtes uz ādas tiek uzklāti aizsarglīdzekļi. Ja ieziežamies tikai esot pludmalē, pirmās 20 minūtes mūsu āda nebūs aizargāta, jo vajadzīgs laiks, lai aizsarglīdzekļi absorbētos ādā.

Mēs neatzīstam par drošu sauļošanos bez aizsargkrēma, pat ja tās ir tikai pārdesmit minūtes. Noteikti nevajadzētu sauļoties laikā, kad ir aktīvā saule, t.i., no 11.00 – 16.00, jo tad UV indekss ir visaugstākais.

Dažkārt cilvēki nelieto aizsarglīdzekļus, jo uzskata, ka tas neļaus viņiem uzņemt organismam nepieciešamo D vitamīnu. Patiesībā, lai uzņemtu D vitamīna ikdienas devu, mums pietiek 15 – 20 minūtes uzturēties saulē ar atklātu seju un plaukstām. Nav speciāli javelk peldkostīms un jadodas uz pludmali, pietiek saulainā laikā aiziet uz veikalu vai uz darbu. Turklāt, atrodoties saulē mēs varam uzņemt D vitamīnu tikai konkrētajai dienai, jo mūsu ķermenis neveido D vitamīna rezerves.

Ko vajadzētu ievērot cilvēkiem, kuru darbs ir saistīts ar ilgstošu atrašanos ārā? Ceļu strādniekiem, dārzniekiem un citiem?

Ja mūsu darbs vai hobijs ir saistīts ar ilgstošu atrašanos ārtelpās, pirms došanas ārā no mājas noteikti vajadzētu uzklāt saules aizsarglīdzekļus un neaizmirst tos atjaunot ik pēc 2 – 3 stundām. Noteikti būtu jālieto arī galvassega un, ja iespējams, arī saulessbrilles. Tāpat būtu jāpiedomā pie apģērba. Neskatoties uz to, ka laiks ir karsts, labāk izvēlēties gaišu, plānu apģērbu, taču ar garām rokām. Šortu vietā priekšroka būtu dodama biksēm, bet sintētisku audumu vietā –  kokvilnai, jo kokvilna neveicina UV staru uzsūkšanos. Sintētiski apģērbi pret ultravioleto starojumu tik labi neaizsargā.

Saules aizsarglīdzekļi būtu jālieto arī šoferiem, kuri garas stundas pavada ceļā. Automašīnas stikls nelielu daļu ultravioleto staru tomēr izlaiž cauri. Ne velti tālbraucējiem bieži viena sejas puse ir vairāk iesauļota un ātrāk noveco.

Ko nozīmē uz saules aizsarglīdzekļiem norādītais SPF marķējums? Kā orientēties plašajā piedāvājuma klāstā?

SPF norāde garantē, ka saules aizsarglīdzeklis pasargās no UVB starojuma. To, vai konkrētais līzeklis pasargā arī no UVA starojuma, jāskatās atsevišķi, lasot aprakstu par līdzekli.

Cilvēkiem Latvijā pārsvarā ir 2 un 3 ādas fototips, kas ir diezgan gaišs un jutīgs pret sauli, tāpēc es kā dermatalogs vasaras laika dodoties atklātā saulē pilnīgi visiem ieteiktu lietot aizsarglīdzekļus ar faktoru SPF50. Šie līdzekļi bloķēs 98% UVB starus, bet, piemēram, SPF15 bloķēs tikai 93% UVB starus. Pavasara un rudens periodā, ilgāk uzturoties saulē, var lietot līdzekļus ar faktoru SPF30. Bieži vien saules aizsargfaktors SPF30 tiek iestrādāts sejas dienaskrēmos.

Aizsarglīdzekļi ir dažāda veida – krēmi, gēli, pieniņi, losjoni, spreji. Cilvēkiem ar sausu ādu vairāk būs piemēroti krēma konsistences līdzekļi, cilvēkiem ar taukainu sejas ādu vai pusaudžiem, kam ir kombinēta āda, vairāk būs piemēroti gēli vai losjoni, kas neaizsprostos poras, savukārt jutīgai ādai piemērotāki būs gēli vai pieniņi. Spreja formai priekšroku bieži dod vīrieši, jo šos līdzekļus atliek uzsmidzināt un nevajag izsmērēt uz sejas vai ķermeņa ar rokām.

Vai ultravioletā starojuma intensitāte ir saistīta ar to, cik augsta ir temperatūra?

Parasti lielāka iespēja gūt apdegumus ir tieši karstā laikā, taču UV indekss nekorelē ar gaisa temperatūru. Piemēram, kalnos, kur ir ļoti labas atstarošanās iespējas, UV intensitāte ir ļoti augsta, tāpēc tur var viegli apdegt arī pie zemas temperatūras. Vasaras laikā lielākas atstarošanas iespējas ir ūdens tuvumā, jo tas spēj atstarot līdz pat 25% un saules iedarbība var būt spēcīgāka arī mēreni siltā dienā.

Kādos gadījumos būtu jāapmeklē dermatologs?

Ja īsā periodā tiek pamanītas izmaiņas dzimumzīmēs vai netipiski ādas veidojumi, noteikti vajadzētu atrādīties dermatologam un veikt ādas veidojumu pārbaudi. Tiem, kuriem ir daudz tetovējumu, var būt grūti pašiem pamanīt kādu jaunu veidojumu vai izmaiņas esošajas dzimumzīmēs, tāpēc šai cilvēku grupai āda jāpārbauda īpaši rūpīgi.

Būtisku lomu aizdomīgu dzimumzīmju atklāšanā var nospēlēt frizieris, masieris, fizioterapeits vai jebkurš cits pakalpojumus sfēras pārstāvis, kas ikdienā ir ciešā kontaktā ar cilvēku ķermeņiem. Svarīgi, la viņš neklusētu, bet saudzīgi mudinātu savu klientu doties pie ārsta pārbaudīties.

Taču arī cilvēkiem, kuriem nav nekādu sūdzību, profilakses nolūkos reizi gadā būtu rekomendēts veikt dermatoskopiju. Agrīnās stadijās melanomu vai citus ādas audzējus cilvēks pats nevar pamanīt, kā arī nebūs izmēra vai formas izmaiņas, tāpēc svarīgas ir ikgadējās pārbaudes ar dermatoskopu, kur mēs spējam vizualizēt sīkās struktūras izmaiņas.

Tematiskais raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tematiskā raksta saturu atbild biedrība “Soli priekšā melanomai”.