Ārstu Baltais saraksts

Šīs labās klīniskās prakses pamatprasības ir skaidrojumi un apraksts klīniku un dermatologu praksēm, kas nepieciešami, lai sniegtu kvalitatīvu aprūpi Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēršas pie speciālistiem agrīnai ādas vēža (visu formu) diagnostikai un dinamiskai novērošanai.

IHĶ – imūnhistoķīmiskie izmeklējumi

CT – kompjūtertomogrāfija

MR – magnētiskā rezonanse

PET-CT – pozitronu emisijas tomogrāfija

SLNB – sargmezglu biopsija

EADO – European Association of Dermato-Oncology

IDS – International Dermoscopy Society

ECCO – European Cancer Organisation

Dermatologu un specializēto klīniku darbs balstīts uz ECCO (European Cancer Organisation) rekomendācijām (Wouters MW et al., 2018).

Dermatologu loma melanomas aprūpē

Dermatologiem melanomas aprūpē ir galvenā nozīme, izmantojot primāro profilaksi, sekundāro profilaksi, diagnostiku un plāno (neinvazīvu) audzēju ārstēšanu. Dermatologi atbalsta sabiedrības veselības programmas, lai palielinātu informētību par melanomas un nemelanomas ādas audzējiem, atgādina par ādas audzēju agrīnām pazīmēm un veicina ādas audzēju profilaksi, izmantojot aktīvās un pasīvās aizsardzības tehnikas pret saules ultravioleto starojumu. Dermatologiem ir visplašākās zināšanas par ādas uzbūvi, funkcijām. Tikai dermatologiem ir unikāla pieredze ādas audzēju riska izvērtēšanā un klīniskajā diagnostikā, izmantojot ķermeņa ādas vizuālo izmeklēšanu un diagnostiskos palīglīdzekļus, ieskaitot dermatoskopiju, ar fotogrāfiju saistītu novērošanu, citas invazīvas un neinvazīvas metodes.

Tikai dažas dermatologu profesionālās organizācijas pasaulē piedāvā īpašas vadlīnijas vai rekomendācijas par ādas vēža skrīningu. To vidū ir: American Academy of Dermatology, American Cancer Society, American Academy of General Practitioners un Skin Cancer Foundation. Austrālijā, Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē un Lielbritānijā iesaka veikt skrīningu noteiktām pacientu apakšgrupām, kam ir paaugstināts melanomas risks.

Profilakses nozīme

Profilakse nozīmē izvairīšanos no slimībām. Profilakses mērķis ir palīdzēt novērst iespējamās slimības vai jau esošo veselības traucējumu pasliktināšanos, samazināt esošos slimību riskus vai laikus atklāt slimības.

• Primārā profilakse (pasākumi, lai aizsargātu veselību no iespējamiem riskiem).
• Sekundārā profilakse (pasākumi slimību atklāšanai un ārstēšanai agrīnā stadijā).
• Terciārā profilakse (pasākumi, kuru mērķis ir novērst vai atvieglot recidīvus pēc slimības vai sekojošiem audzējiem).

Dermatologiem un citām ārstniecības personām ir vislabākās iespējas melanomas un citu ādas vēža formu agrīnai atklāšanai, īpaši to, kuras nav iedzīvotāju redzeslaukā, piemēram, lokalizējoties “slēptās” ķermeņa daļās.

Labās klīniskās prakses pamatprasības

Dermatologa darbības vizītes laikā:

• anamnēzes ievākšana – personīgā, ģimenes;
• indivīda ādas vēža un melanomas riska faktoru izvērtēšana;
• visa ķermeņa ādas apskate (pacients izģērbts līdz apakšveļai) – galva, t.s. galvas matainā daļa; seja un kakls; augšējās ekstremitātes, t.s. pirkstu nagi, pirkstu starpas un paduses; cirkšņi un augšstilbu iekšējās virsmas; dibena vaigi (gluteus āda); kāju pirkstu nagi un pirkstu starpas;
• visu ķermeņa ādas veidojumu dermatoskopija (ieskaitot iepriekšējā punktā minētās lokalizācijas);
• cilvēkiem pēc ķirurģiskas iejaukšanās ārsts veic limfātisko mezglu, rētu apskati un palpāciju;
• veidojumu secīga digitālā dermatoskopija;
• ķermeņa virsmas fotografēšana (ieteicama);
• izmeklējumu, analīžu izskaidrošana pacientam;
• ziņošana par pacientiem, kam pirmo reizi dzīvē diagnosticēts ļaundabīgs audzējs – ārsts aizpilda nepieciešamo dokumentāciju par atklāto ļaundabīgo audzēju (PREDA sistēma).

Dermatologa aprīkojums kabinetā:

• telpa ar aizslietni vai atsevišķa telpa;
• vienreizlietojamie cimdi;
• apgaismojums (dabīgais un mākslīgais);
• kušete;
• dermatoskops un imersijas šķīdumi (70° etanols un ultrasonogrāfijas gels);
• aprīkojums fotodokumentēšanai (fotokamera);
• instrumenti un aprīkojums ādas biopsijas veikšanai;
• aprīkojums virsmas fotografēšanai.

Zināšanas

Dermatologs regulāri uzlabo savas zināšanas (EADO, IDS un citi avoti) un viņam ir zināšanas par melanomu un ādas audzējiem:

• ādas audzēju epidemioloģiju Latvijā un pasaulē;
• ādas veidojumiem dažādās vecuma grupās;
• riska faktoriem (individuāliem un apkārtējās vides);
• klīniskajām formām;
• dermatoskopijas metodi, labdabīgo un ļaundabīgo audzēju dermatoskopiskajām pazīmēm;
• ādas audzēju morfoloģiskajām pazīmēm;
• ādas audzēju prognostiskiem faktoriem;
• audzēju slimības stadijas noteikšanu;
• ādas un ķermeņa papildu izmeklēšanas metodēm, to norisi (piemēram, plaša ekscīzija, SLNB un citi), norises izpildes laika termiņiem;
• advancētu (metastātisku) audzēju ārstēšanas principiem;
• pacientu dinamisko novērošanu;
• ieteikumiem paškontroles veikšanai;
• profilaktiskiem pasākumiem;
• pacientu “zaļo koridoru”.

Prasmes

Prasmes melanomas un ādas audzēju:

• optiskās un digitālās dermatoskopijas veikšanā;
• ādas stāvokļa fotodokumentēšanā;
• lokālajā anestēzijā;
• biopsiju metodes izvēlē un lietošanā (perforācija, skūšanas, ekscīzijas, incīzijas);
• brūces kopšanā pēc biopsijas;
• apmācīt pacientu pareizas pašizmeklēšanas veikšanai;
• morfoloģisko un citu izmeklējumu izvērtēšanā;
• kvalitatīva medicīniskās dokumentācijas uzturēšana;
• veikt sava darba auditu.

Iespēja nosūtīt speciālistiem un izmeklējumiem:

• audu paraugu morfoloģiskajiem (t.s. IHĶ) izmeklējumiem;
• ķermeņa virsmas fotografēšanai;
• ķirurģiskajai ārstēšanai;
• limfātisko mezglu ultraskaņas izmeklēšanai;
• CT, MR, PET-CT (PET-CT  – ar konsīlija lēmumu, pārējos – atbilstoši NVD prasībām);
• laboratorijas izmeklējumiem;
• sadarbībā ar multidisciplinārajiem centriem pacientiem ar advancētiem audzējiem.

 

Atsauces

1. ECCO essential requirements for quality cancer care: Melanoma. Wouters MW., Michielin O., Bastiaannet E. et.al. 2018 Feb; 122:164–178.
2. Bilimoria, K.Y., Raval, M.V., Bentrem, D.J. et.al. 2009. National assessment of melanoma care using formally developed quality indicators. J. Clin. Oncol. 27 (32), 5445–5451.
3. Dummer, R., Hauschild, A., Lindenblatt, N. Et.al. ESMO Guidelines Committee, 2015. Cutaneous melanoma: ESMO Clinical Practice Guidelines for diagnosis, treatment, and follow-up. Ann. Oncol. 26 (Suppl. 5), v126–132.
4. Forsea, A.M., Euromelanoma Working Group, del Marmol, V., 2013. Impact, challenges, and perspectives of Euromelanoma, a pan-European campaign of skin cancer pre- vention. J. Eur. Acad. Dermatol. Venereol. 27 (10), 1317–1319.
5. Johnson, M.M., Leachman, S.A., Aspinwall, L.G. et al., 2017. Skin cancer screening: recommendations for data-driven screening guidelines and a review of the US Preventive Services Task Force controversy. Melanoma Manag. 4 (1), 13–37.
6. NCCN Melanoma Guidelines 2021 Version 3.2022.
7. European consensus-based interdisciplinary guideline for melanoma. Part 1: Diagnostics – Update 2019. Garbe C., Amaral T., Peris K. et.al.; European Dermatology Forum (EDF), the European Association of Dermato-Oncology (EADO), and the European Organization for Research and  Treatment of Cancer (EORTC). Eur J Cancer. 2020 Feb; 126:141–158.
8. European consensus-based interdisciplinary guideline for melanoma. Part 2: Treatment – Update 2019. Garbe C., Amaral T., Peris K. et.al. AMM; European Dermatology Forum (EDF), the European Association of Dermato-Oncology (EADO), and the European Organization for Research and Treatment of Cancer (EORTC). Eur J Cancer. 2020 Feb;

 

Autori:

Raimonds Karls, dermatologs “Derma Clinic Riga”, biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” vadītājs

Anda Apine, Latvijas Dermatoonkologu asociācijas vadītāja

Olga Valciņa, biedrības “Soli priekšā melanomai” vadītāja

2022. gada maijā