Melanomas pacientiem ir lielāks risks saslimt ar atkārtotu melanomu un citiem ādas vēža veidiem – bazaliomu, plakanšūnu vēzi u.c. Melanomas pacientu ģimenes locekļiem jārēķinās, ka  tuviniekiem ir augstāks melanomas risks.

Pēc diagnozes un ārstēšanas ir nepieciešama novērošana pie ārsta. Nav vienota standarta, cik bieži jāapmeklē ārsts un kādi izmeklējumi jāveic, tomēr ir ieteikumi.

Ieteikumi pēc melanomas ārstēšanas

  • Pirmos divus gadus pēc diagnozes, kad melanomas atgriešanās risks ir vislielākais, ārsta apmeklējums jāplāno reizi 3–6 mēnešos atkarībā no melanomas stadijas vai individuālā riska.
  • Nākamos divus gadus novērošanas vizīte ir reizi pusgadā. Turpmāk – reizi gadā.
  • Neatliec un neizlaid ārsta apmeklējumus un diagnostiskos izmeklējumus. Nopietni gatavojies apmeklējumiem pie sava ārstējošā ārsta:
  • sagatavo jautājumus – vislabāk rakstiski;
  • paņem līdzi visus neseno izmeklējumu rezultātus un izrakstus no medicīnas iestādēm;
  • izvēlies apģērbu, kuru ērti un raiti var novilkt un uzvilkt ārsta kabinetā;
  • esi gatavs pilnai ķermeņa apskatei.
  • Vizītes laikā noteikti informē ārstu, ja ir ieildzis klepus, redzes dubultošanās, galvassāpes ar reiboņiem vai sāpes kaulos. Katrā novērošanas vizītē tiek veikta ķermeņa ādas apskate, izpētīta operācijas rēta, iztaustīti attiecīgā reģiona limfmezgli, ārsts iztaujā par iespējamiem melanomas simptomiem un nozīmē izmeklējumus, ja tādi ir nepieciešami.
  • Visu turpmāko dzīvi vismaz reizi mēnesī jāveic ādas pašpārbaude, lai laikus pamanītu, vai nav parādījušās jaunas melanomas pazīmes. Ja pamani uz ādas kādu jau sen esošu veidojumu, kurš sācis mainīt krāsu, formu, robežas, kļuvis asimetrisks, sācis palielināties jeb “augt”, kā arī tad, ja pamani pilnīgi jaunu veidojumu, kurš ir atšķirīgs, neparasts, citādāks kā pārējie uz ādas esošie veidojumi, nekavējoties dodies pie ārsta. Par melanomas pazīmēm vairāk lasi šeit. Links uz sadaļu Melanomas pazīmes

Veic pārbaudi vizuāli un ar tausti šādos punktos:

  • pie operācijas rētas un tās tuvumā;
  • pie tuvumā esošajiem limfmezgliem;
  • visa ķermeņa ādai, lai atklātu jebkādus jaunus ādas veidojumus vai izmaiņas esošajos, veic dzimumzīmju pārbaudi, par ko vairāk lasi šeit; Links uz sadaļu Dzimumzīmju pārbaude
  • izmanto ABCDE algoritmu un “neglītā pīlēna” principu, par ko lasi šeit. Links uz sadaļu Dzimumzīmju pārbaude

Ja ir aizdomas, ka attīstās jauna melanoma, pēc iespējas ātrāk vērsies pie ārsta un sāc melanomas ārstēšanu.

Pēc melanomas ārstēšanas

Pēc melanomas ārstēšanas ir ļoti būtiski sargāt ādu no saules ietekmes. Tas nenozīmē, ka nedrīkst baudīt sauli vai doties atvaļinājumā uz siltajām zemēm, taču ir jānodrošinās pret ādas apdegšanu saulē.

Jāievēro:

  • atrodoties saulē, vienmēr izmanto saules aizsargkrēmu ar augstu saules aizsardzības faktoru (vismaz SPF 30), kas aizsargā gan pret UVA, gan UVB starojumu;
  • neuzturies saulē vai tiešā saulē dienas karstākajā laikā no plkst. 11.00 līdz 15.00;
  • valkā blīva auduma kokvilnas vai dabīgu šķiedru materiāla apģērbu;
  • nosedz rokas ar garām piedurknēm un kājas ar garām biksēm; valkā platmali, lai pasargātu seju, kaklu un ausis;
  • spēcīgā saulē valkā saulesbrilles;
  • neizmanto saules aizsargkrēmu, lai aizstātu citas ādas aizsardzības metodes. Cilvēki reizēm domā, ka, izmantojot saules aizsargkrēmu, saulē var uzturēties ilgāk, taču vislabākā aizsardzība tomēr ir ādas nosegšana un izvairīšanās no uzturēšanās spēcīgā saulē;
  • neizmanto solārijus.

Ja ādu vienmēr aizsedz ar apģērbu, konsultējies ar ārstu par nepieciešamību papildus uzņemt D vitamīnu.

Melanomas ārstēšana (3)

Diagnoze katru ietekmē atšķirīgi. Pacienti, aprūpētāji un tuvinieki  – visi saskaras ar fiziskiem un emocionāliem izaicinājumiem, visdažādākajām izjūtām, ieskaitot bailes, šoku un izolāciju. Nav pareiza vai nepareiza veida, kā rīkoties vai justies – mēs katrs esam atšķirīgi.

Stresu var izjust fiziski, garīgi un emocionāli. Reizēm šis stress var likties nevaldāms. Ievēro uzskaitītās stresa, depresijas un trauksmes pazīmes un noteikti pārrunā tās ar savu ārstu.

Pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība:

  • skumju vai “tukšuma” sajūta;
  • intereses vai baudas zaudēšana;
  • miega un koncentrēšanās problēmas;
  • apetītes palielināšanās vai samazināšanās;
  • hronisks nogurums vai nemiers;
  • domas par pašnāvību vai nāvi;
  • slikta dūša vai palielināts sirdsdarbības ātrums;
  • sāpes krūtīs vai vēderā.
Melanomas ārstēšana 5

Dzīvojot ar melanomu, stresa pārvarēšanas paņēmieni ir ļoti svarīga ikdienas sastāvdaļa, tie var palīdzēt justies pilnvērtīgi un uzlabot dzīves kvalitāti. Ne visi paņēmieni visiem cilvēkiem der. Atrodi to, kas palīdz Tev.

  • Atrodi sev piemērotas fiziskās aktivitātes.
  • Runā ar psihoterapeitu vai uzticības personu.
  • Atrodi atbalsta grupu.
  • Klausies mūziku.
  • Piezvani draugam.
  • Lasi grāmatas un skaties komēdijas.
  • Raksti dienasgrāmatu.

 

Noskaties, kā sev justies labāk palīdz Sondra Zaļupe. Fragments no ommmsome podkāsta šeit.