Melanomu biežāk diagnosticē, ja pacients, tuvinieks vai ārsts ievērojis aizdomīgu dzimumzīmi vai citādu ādas veidojumu. Melanoma var izskatīties dažādi, tāpēc melanomas pazīmes visiem nav vienādas. Īpaša uzmanība jāpievērš, ja pamani jaunus ādas veidojumus un tādus, kam Tu novēro jebkādas izmaiņas!
Ja Tu regulāri veic pašpārbaudes un profilaktiskās pārbaudes pie ārsta, iespējams laicīgi pamanīt izmaiņas ādas veidojumos un veikt ādas veidojumu pārbaudi. Par pārbaužu vēlamo biežumu un pareizu to veikšanu lasi šeit.
Ir ļoti svarīgi agrīni veikt aizdomīgu ādas veidojumu pārbaudi. Taču, lai tas notiktu, šiem ādas veidojumiem jāpievērš uzmanība, jāaizdomājas par melanomu, un jādodas pie dermatologa. Nekavējies un negaidi, jebkuru aizdomīgu ādas veidojumu parādi ārstam ar pieredzi melanomas diagnostikā. Pieredzējušu ārstu, kurus iesaka melanomas pacienti, saraksts šeit.
Kur attīstās ādas melanoma
Ādas melanoma uz ādas var attīstīties jebkurā ķermeņa daļā, tomēr biežāk to sastop: vīriešiem – uz muguras, sievietēm – uz kājām.
Melanomas pazīmes
Melanomas pazīmes raksturo plaši zināmais ABCDE algoritms. [9,10]
Ja pamani kādas no šīm brīdinājuma pazīmēm vai JAUNUS, IZMAINĪTUS vai NEPARASTUS un ATŠĶIRĪGUS ādas veidojumus, nekavējoties vērsies pie dermatologa.
Papildus ABCDE kritērijiem tiek lietoti arī EFG kritēriji, kur katrs burts nozīmē:
- E – piepacelts (Elevated),
- F – stingrs (Firm)
- G – ātri augošs (Growing rapidly).
Melanoma var attīstīties arī bez ABCDE algoritmā minētajām melanomas pazīmēm.
Melanoma visbiežāk veidojas uz ādas un izskatās kā atšķirīgs ādas veidojums. Tā var izskatīties dažādi.
Foto: no SIA “Derma Clinic Riga” pacientu fotoarhīva
Ir sastopami ādas veidojumi, kam nav izmainīta krāsa, arī tie var būt bīstami. Bezpigmenta melanomas ir ļoti agresīvs audzēja veids. Tās bieži atklāj novēloti, ja ārsts neiedomājas, ka veidojums var būt bīstams un to tikai ilgstoši novēro, bet neveic padziļinātu pārbaudi.
Ja ģimenes slimību vēsturē ir melanomas gadījumi, svarīgi izrunāties ar ārstu par to, jo aptuveni katram desmitajam melanomas pacientam tā ir nevis uz ādas, bet kādās acs struktūrās vai gļotādās: rīklē, mutes dobumā, deguna ejās, deguna blakusdobumos, gremošanas traktā, urīnizvadsistēmā, dzimumorgānos, var būt arī smadzeņu apvalkos. [11] Acs melanoma un gļotādu melanoma ir atzītas par retajām onkoloģiskajām slimībām. Tas nozīmē, ka ar tām slimo mazāk nekā 6 no 100 000 iedzīvotāju. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka diagnoze var tikt noteikta novēloti vai pat kļūdaini, ārstēšanai var nebūt radītas zāles vai tās nav iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā. Zinātnes progress reto slimību jomā ir daudz lēnāks. Zemā pacientu skaita dēļ pētījumu kvalitāte var nebūt pietiekami augsta. Eiropā izstrādātas desmit rekomendācijas, ko darīt, lai tuvākajā desmitgadē uzlabotu diagnostiku un ārstēšanu reto vēža veidu pacientiem. Vairāk lasi šeit.