Melanomas diagnostika

Ja dermatoskopijas laikā ārsts izlemj, ka ādas veidojums ir aizdomīgs, tiek veikta neliela operācija un visu veidojumu izņem ar 1–2  mm šaurām atkāpēm. Šo procesu sauc par ekscīzijas biopsiju. Parasti to veic ķirurgs vai dermatologs, kas specializējies ādas veidojumu ķirurģisko manipulāciju veikšanā. Melanomas gadījumā veidojuma biezums ir ļoti svarīgs precīzai stadijas noteikšanai. Ekscīzijas biopsija parasti notiek vietējā anestēzijā, un lielākajai daļai pacientu nav nepieciešama darbnespējas lapa. Šis ir ārkārtīgi nozīmīgs melanomas diagnostikas posms, tāpēc svarīgi to izdarīt savlaicīgi un pareizi. [12,1,13] Vairāk lasi šeit.

Pēc aizdomīgā ādas veidojuma izņemšanas izgrieztais ādas gabaliņš tiek nosūtīts uz histoloģijas laboratoriju. Tur to apstrādā un aplūko mikroskopā. Ir ļoti svarīgi, ka šo darbu veic ārsti – patologi, kuriem ir pieredze ādas veidojumu diagnostikā.

Minimālie parametri, kas jāiekļauj histoloģijas laboratorijas pārskatā: [4]

• apzīmēta anatomiskā vieta;
• melanomas tips;
• biezums milimetros, līdz precizitātei viena zīme aiz komata – to sauc par audzēja biezumu pēc Breslova (Breslow);
• mikrosatelīti;
• izčūlojums – ir vai nav;
• griezuma līniju apraksts (vai nav palikušas neizgrieztas audzēja šūnas, cik mm atkāpes);
• regresijas pazīmes un mitožu skaits;
• limfovaskulārā un perineirālā invāzija;
• saules radīti bojājumi apkārtējos audos.

Kad ādas veidojuma biopsija ir veikta un ir diagnosticēta melanoma, nākamais solis ir noskaidrot, vai melanoma nav izplatījusies ārpus sākotnējā audzēja vai vietējiem audiem. To dara, izpētot sargmezglu – tas ir limfmezgls, uz kuru plūst limfa no tās vietas, kur konstatēta melanoma. Melanomas šūnu klātbūtne vai neesamība limfmezglos ir viens no vissvarīgākajiem prognostiskajiem faktoriem, jo norāda, kā melanoma varētu attīstīties nākotnē, kā arī to, kāda veida ārstēšana būs nepieciešama. [14]

Sargmezglu biopsija jāpiedāvā visiem pacientiem, kuriem melanoma ir biezāka par 0,8 mm. [1] Sargmezglu biopsija tiek veikta, lai precizētu slimības stadiju, par ko vairāk lasi šeit. Vairāk par melanomas stadijām Pacientam ir tiesības no tās atteikties. Jāatceras: ja sargmezglu biopsija netiek veikta vai veikta novēloti, kad jau ir izmainījusies limfas plūsma, nav iespējams noskaidrot, vai pacientam ir pirmā/otrā vai trešā melanomas stadija. Sargmezglu biopsiju veic slimnīcā, un tai ir divas daļas  – radioloģiskā un ķirurģiskā. Vispirms veidojuma apvidū ievada speciālu vielu, tad ar speciālu iekārtu iezīmē, uz kuru limfmezglu grupu šī viela aizplūst. Operācijas laikā ķirurgs izņem atzīmētos limfmezglus un nosūta uz histoloģijas laboratoriju, kur tos izpēta mikroskopā un noskaidro, vai tajos nav atrodamas melanomas šūnas.

Ja melanoma ir apstiprināta, ir svarīgi veikt nepieciešamos molekulārbioloģiskos izmeklējumus audos, lai noteiktu biežāko gēnu mutācijas. Šādiem testiem ir divi galvenie mērķi: novērtēt atbilstību mērķterapijai un iegūt papildu informāciju par audzēju, ko izmantot gan pacienta ārstēšanai un slimības prognozēšanai, gan zinātniskiem mērķiem. Ādas melanomas gadījumā mutācijas visbiežāk konstatē BRAF, CDKN2A, NRAS un TP53 gēnos. BRAF testēšanu iesaka veikt visiem augsta riska melanomas pacientiem, sākot ar II C stadiju, un atkārtot šo testu metastāzēm, ja tādas parādās, jo gēnu mutāciju statuss var mainīties.

Zema riska melanomām papildu izmeklējumi parasti nav nepieciešami. Pārējiem pacientiem jau pirms sargmezglu biopsijas var tikt piedāvāts veikt ultraskaņas izmeklēšanu limfmezgliem un datortomogrāfiju (DT). Savukārt ļoti augsta riska pacientiem (virs T3b) papildus iespējams veikt galvas smadzeņu magnētisko rezonansi (MR) un pozitronu emisijas tomogrāfiju (PET/CT). [1]

Par melanomas ārstēšanu lasi šeit!