Kaut arī COVID – 19 ir iecirtis pamatīgu robu tūrisma nozarē, ir cilvēki, kas arī šajos apstākļos turpina ceļot. Rudens un ziemas periodā iecienītākie galamērķi ir Dienvidu valstis vai kāds no slēpošanas kūrortiem. Diemžēl daļa ceļotāju piemirst, ka, atrodoties tuvāk saulei, pieaug ultravioletā starojuma intensitāte, tāpēc ir lielāks risks gūt ādas apdegumus. Par to, cik ilgi var sauļoties, kādi piesardzības pasākumi saulē jāievēro un, kāpēc solārija apmeklēšana nav laba ideja, ar zināšanām dalās dermatoloģe ALISE BALCERE.
Cik var sauļoties Dienvidos
Ultravioletā starojuma apjoms, kas sasniedz zemes virsu, ir atkarīgs, pirmkārt, no tā, cik tuvu zemei atrodas saule. Jo mazāks attālums un taisnāks staru krišanas leņķis, jo vairāk UV starojuma nonāk līdz mums. Otrkārt, no tā, kāda ir UV staru absorbcija. To ietekmē ozona slāņa biezums, kas, zemei rotējot ap sauli, nedaudz mainās, kā arī mākoņu daudzums.
Tā kā dienvidu valstis atrodas tuvāk ekvatoram, tās atrodas arī relatīvi tuvāk saulei, un UV starojums tur ir augstāks. Tas nozīmē, ka Dienvidos āda var daudz ātrāk apdegt. Un – Dienvidos īpaši jāpiedomā, cik ilgi var sauļoties.
Pirms došanās uz Dienvidu zemēm būtu jāizvairās no ādas pīlinga un citām procedūrām, tai skaitā visām lāzerprocedūrām, kuru laikā tiek nolobīts augšējais ādas slānis. Kaut arī šādas procedūras ādu padara maigu un tā izskatās labāk, ir jārēķinās, ka katra noņemtā ādas šūna samazina aizsardzību pret saules UV starojumu.
Kam Dienvidu saulē jāievēro īpaša piesardzība
- Par ādas aizsardzību jādomā ikvienam, taču īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu. Jo gaišāka āda, jo mazāk ādas šūnas spēj sevi pasargāt no kaitīgā UV starojuma. Un tas nozīmē, ka ir lielāks melanomas rašanās risks.
- Īpaša piesardzība jāievēro arī cilvēkiem, kuri lieto medikamentus ar fotosensibilizācijas efektu jeb, citiem vārdiem sakot, palielina jutību pret sauli. Pirms ceļošanas vajadzētu rūpīgi izlasīt nepieciešamo medikamentu lietošanas instrukciju un gadījumā, ja tie paaugstina jutību pret sauli, izvairīties no ilgstošas atrašanās tiešos saules staros.
- Īpaši Dienvidu saulē jāuzmana bērni, jo viņu āda ir jutīgāka kā pieaugušajiem, turklāt ir pierādīts, ka viskaitīgākie ir tie apdegumi, kas gūti līdz 18 gadu vecumam.
Cik ilgi var sauļoties
To, kāds ir UV radiācijas indekss konkrētajā reģionā un konkrētajā dienā,var noskaidrot, apmeklējot jebkuru laika ziņu vietni. Ja ir skaidra diena un saule spīd gan Latvijā, gan Spānijā, Spānijā šis indekss var būt pat vairākas reizes augstāks kā Latvijā. Tas nozīme, ka Dienvidos nereti pietiek atrasties saulē 15 – 20 minūtes, lai āda saņemtu to pašu UV staru daudzumu, ko Latvijā stundas laikā. Tāpēc to, cik ilgi var sauļoties, nosaka arī vieta un laiks.
Vajadzētu izvairīties no atrašanās tiešos saules staros dienas centrālajā daļā. Precīzu laiku var noteikt, apskatot UV indeksa prognozi kādā no laika ziņu vietnēm. Pamatā vasaras periodā tas ir laiks no 10.00 – 16.00, savukārt, siltajās un saulainajās rudens dienās piesardzība jāievēro posmā no 11.00 – 14.00.
Ja iznāk dienas centrālajā daļā tomēr uzturēties saulē, jāvalkā vieglu apģērbu ar garām piedurknēm, galvassegu un saulesbrilles. Uz tām ķermeņa daļām, kas pakļautas saules staru iedarbībai, jāuzklāj aizsarglīdzekļus pret sauli.
Padomi aizsarglīdzekļu lietošanai
- Ja plānots atrasties ārā vairāk nekā stundu, aizsarglīdzekļi pret saules UV starojumu jāsāk lietot jau tad, ja UV indekss ir lielāks par 2.
- Baudot sauli kādā no Dienvidu pludmalēm, noteikti vajadzētu lietot aizsarglīdzekļus pret saules UV starojumu ar lielāko aizsardzības faktoru – SPF50.
- Ik pēc divām stundām aizsarglīdzekļus vajadzētu uzklāt no jauna, bet, ja pa to laiku notiek peldes, tad – vēl biežāk. Ūdensizturīgos aizsarglīdzekļus būtu jāatjauno ik pēc 40 minūtēm, bet tos, kas skaitās īpaši ūdensizturīgi – ik pēc 80 minūtēm.
- Dažkārt cilvēki maldīgi domā, ka līdzekļi ar augstāku aizsardzības faktoru ilgāk aizsargā ādu, taču tā nav. Tie aiztur lielāku procentu UV staru un labāk pasargā ādu, taču laika ziņā to iedarbība nav ilgāka.
Daudzi aizmirst ievērot to, cik ilgi var sauļoties. Ja gadās apdegt saulē, primārais ir atvēsināt ādu. Vislabāk to var izdarīt ar mitru un aukstu dvieli. Var smērēt arī Latvijā tradicionāli lietoto krējumu, taču tikai tik ilgi, kamēr tas ir auksts. Silts krējums ādai nodarīs vairāk slikta, kā laba, jo darbosies kā barjera un traucēs sakarsētajai ādai dabiski atdzist. Kad āda ir atvēsināta, ja nepieciešams, var uzsmērēt kādu pēcsauļošanās losjonu, kas mazina niezi un sāpes.
Cik ilgi var sauļoties kalnos
Kalni ir īpaši ar to, ka, jo augstāk atrodamies, jo gaisa temperatūra mazinās, bet UV starojuma daudzums pieaug. Tādēļ aukstā ziemas dienā, atrodoties kalna virsotnē, ir daudz lielāks risks apdegt nekā šajā pašā dienā kalna pakājē. Tas skaidrojams ar to, ka kalni atrodas augstāk virs jūras līmeņa, tātad – tuvāk saulei. Turklāt sniegs atstaro līdz pat 80% no UV starojuma, ievērojami palielinot ādas apdegšanas risku.
Slēpojot obligāti jāpadomā ne vien par sejas ādas aizsardzību, bet jālieto arī saulesbrilles ar UV filtru, jo ilgstoša acu pakļaušana UV starojumam var veicināt acu apduļķošanos jeb kataraktu.
Saules ietekme uz ādu
Ir pierādīts, ka, bieži apdedzinot ādu agrā bērnībā, palielinās ne vien melanomas, bet arī citu ļaundabīgu ādas audzēju attīstība.
Ilgstoša atrašanās saulē ir ne vien kaitīga, bet arī negatīvi ietekmē izskatu.
Kāda ir saules ietekme uz ādas izskatu:
- āda ātrāk noveco;
- parādās ādas pigmentplankumi;
- veidojas dziļas grumbas.
Gados vecākām sievietēm āda tajās ķermeņa daļās, kas nav bijusi pakļauta ilgstošai saules iedarbībai, izskatās pat par vairākām desmitgadēm jaunāka.
Būtisks ir kopējais saņemtais UV starojuma daudzums, jo ādas bojājumiem ir tendence uzkrāties. Viena no pazīmēm, ka UV starojuma dzīves laikā ir bijis par daudz un ka organisms vairs nespēj atjaunot normālu šūnu darbību, ir pirmsvēža stāvokļu jeb aktīnisko keratožu parādīšanās. Tie ir sārti zvīņveida veidojumi uz ādas, kas ar laiku var pārtapt ļaundabīgā audzējā. Parasti tie redzami pēc 60 gadu vecuma.
Vismaz vienreiz pie dermatologa pārbaudīt ādas veidojumus būtu jāaiziet ikvienam, neatkarīgi no tā, vai ir sūdzības. Aizdomīgie veidojumi, kurus parasti pamanām uz ādas, ir tikai aisberga redzamā daļa. Dažkārt bojājumi ar aci nemaz nav saskatāmi, un tos var konstatēt tikai ar īpašas aparatūras palīdzību. Tad, kad dermatologs būs apskatījis ādu, viņš pateiks, vai un cik bieži turpmāk būtu jāpārbauda ādas veselība.
Lai saņemtu ikdienā nepieciešamo D vitamīna devu, pietiek arī ar to starojumu, kas sasniedz ādu no rīta un vakarā. Pētījumi rāda, ka veselam, jaunam cilvēkam pietiekamu D vitamīna devu āda saražo, ja trīs reizes nedēļā pa 15 minūtēm saulei ir pakļauta tikai seja un rokas ārpus T-krekla. Vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām slimībām nepieciešamais laika intervāls, lai no saules organismā veidotos D vitamīns, ir lielāks, tāpēc ieteicams D vitamīnu uzņemt ar sabalansētu uzturu un uzņemt papildus.
Solārija apmeklēšanas kaitīgums
Līdzīgi kā cigarešu smēķēšana, arī solārija apmeklēšana ievērojami paaugstina audzēju attīstības risku. Ir aprēķināts, ka ik gadu Eiropā solāriju dēļ attīstās vairāk kā 3400 melanomu. Tas ir neiedomājami liels skaitlis, un to ir vērts atcerēties. Būtu arvien vairāk jārunā par solāriju kaitīgumu, un šai informācijai vajadzētu būt pieejamai kā pusaudžiem, tā pieaugušajiem, sevišķi sievietēm zem 30 gadu vecuma, kas ir biežākās solārija apmeklētājas.
Kopumā solārijs nevis uzlabo ādas stāvokli, bet tieši otrādi – paātrina ādas novecošanos. Ja ir vēlēšanās uz īsu brīdi izskatīties brūnākam, jārēķinās ka pēc tam būs jāizskatās vecākam par saviem gadiem
Saules un solāriju radītie ādas bojājumi, kas iegūti jaunībā, ir viena no problēmām, ko cilvēki cenšas risināt, vēršoties pie estētiskās dermatoloģijas speciālistiem. Vai ir jāizmēģina solārija kaitīgums, lai pēc tam censtos ādu atjaunot?
Intervija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par intervijas saturu atbild biedrība “Soli priekšā melanomai”.
Foto: Shutterstock un Depositpfotos