Slimību profilakses un kontroles centrs savā 2019. gada kampaņā ar aicinājumu “Necepies!” mudināja pievērst uzmanību melanomas riska faktoriem. Ir pierādīts – lai uzņemtu ikdienas D vitamīna devu, pietiek saulē atrasties 10-15 minūtes. Kad pludmales sezona klāt, pēc saules izslāpušie nomet liekos apģērba gabalus, lai baudītu siltumu. Taču pirms došanās atklātā saulē ir jāatceras par ādas aizsargāšanu no saules UV starojuma. Ik gadu vairāk kā 200 cilvēkiem Latvijā tiek konstatēts ādas vēzis jeb melanoma. Par to, kā sevi pasargāt no šīs saslimšanas un kā rūpēties par savu ādu vasaras sezonā, zināšanās dalās dermatoloģe EVITA JAKUŠONOKA.
Melanomas galvenie riska faktori ir iedzimtība un saules radītais ultravioletais starojums. Lielāks risks saslimt ar melanomu ir tiem, kam ģimenē bijuši melanomas gadījumi, kā arī cilvēkiem ar noteiktu ādas fenotipu.
Melanomas risks ir augstāks:
- ja cilvēkam ir ļoti gaiša ādas krāsa, gaiši vai rudi mati un vasaras raibumi;
- ja cilvēks ātri apdeg saulē;
- ja ir daudz dzimumzīmju, lielas dzimumzīmes (lielākas par 5 mm) vai netipiski ādas veidojumi;
ja ir paaugstināta jutība pret sauli.
Pie riska faktoriem var minēt arī paaugstinātu jutību pret sauli. Jo lielāka jutība pret sauli, jo lielāka korelācija ar ādas ļaundabīgajiem audzējiem. Jutība pret sauli palielinās brīžos, kad cilvēkam ir zema imunitāte, kā arī atsevišķu medikamentu lietošanas dēļ.
Diemžēl mēs nevaram mainīt savus gēnus un ārējā izskata īpatnības, taču mēs varam novērst riska faktorus, kas saistīti ar saules negatīvo ietekmi, un aizsargāt savu ādu, lai dzīves laikā melanoma neattīstītos.
Sauļošanās solārijā ir bīstamāka nekā sauļošanās saulē. Solārija radītais starojums satur līdz pat 99% ultravioletos A starus jeb UVA starus, kas ir kancerogēni un var izraisīt ādas vēzi. Turklāt, sauļojoties solārijā, mēs varam gūt tikai iedegumu, taču neuzņemam D vitamīnu. Palielināts risks dzīves laikā saslimt ar melanomu ir tiem, kuri solāriju regulāri ir apmeklējuši līdz 25 gadu vecumam.
Jāpiebilst gan, ka jebkura sauļošanās ir uzskatāma par melanomas riska faktoru, tāpēc vēlme iegūt iedegumu ir pretrunā ar rūpēm par ādas veselību.
Daudzi joprojām dzīvo ar mītu, ka skaista āda ir iedegusi āda. Aristokrātiem ādas bālums bija skaistuma etalons, bet tumša āda bija vienkāršu strādnieku pazīme. Šo viedokli lauza Koko Šanele, pasludinot, ka brūna āda ir veselīga un skaista. Taču šobrīd pasaulē pamazām atgriežas tendence, ka skaists ir viss, kas ir dabīgs, tātad – arī bāla āda. Gaiša āda ir ne vien skaista, bet arī vesela. Ja cilvēks ļoti vēlas iegūt tumšāku ādas toni, mūsdienās ir pieejami dažādi tonējošie kosmētikas līdzekļi, kā arī mākslīgais iedegums, kas neapdraud veselību.
Vai eksistē droša sauļošanās?
Droša sauļošanās ir tikai tad, ja vismaz 20 – 30 minūtes pirms ādas atklāšanas saulei uz tās tiek uzklāti aizsarglīdzekļi pret kaitīgo UV starojumu. Ja aizsarglīdzeklis tiek uzklāts jau esot pludmalē, pirmās 20 minūtes āda nav aizsargāta, jo vajadzīgs laiks, lai aizsarglīdzekļi absorbētos.
Ārsti neatzīst par drošu sauļošanos bez aizsargkrēma, pat ja tā ilgst tikai pārdesmit minūtes. Noteikti nevajadzētu sauļoties laikā no 11.00 – 16.00, jo tad UV starojuma indekss ir visaugstākais.
Droša sauļošanās nav iespējama bez aizsarglīdzekļiem pret saules UV starojumu.
Parasti lielāka iespēja gūt apdegumus ir tieši karstā laikā, taču UV indekss nekorelē ar gaisa temperatūru. Piemēram, kalnos, kur ir ļoti labas atstarošanās iespējas, UV starojuma intensitāte ir ļoti augsta. Tāpēc kalnos var ātri apdegt arī, ja gaisa temperatūra ir zema. Tur par drošu sauļošanos vispār jāaizmirst. Vasaras laikā lielākas atstarošanas iespējas ir ūdens tuvumā, jo tas spēj atstarot līdz pat 25% UV starojuma.
Dažkārt cilvēki nelieto aizsarglīdzekļus, jo uzskata, ka tie neļaus uzņemt organismam nepieciešamo D vitamīnu. Patiesībā, lai uzņemtu D vitamīna ikdienas devu, pietiek 15 – 20 minūtes uzturēties saulē ar atklātu seju un plaukstām. Nav speciāli jāvelk peldkostīmu un jādodas uz pludmali, pietiek saulainā laikā aiziet uz veikalu vai uz darbu ar kājām. Turklāt, atrodoties saulē, mēs varam uzņemt D vitamīnu tikai konkrētajai dienai, jo organismā neveidojas D vitamīna rezerves ilgam laikam.
Saules UV starojums darbā
Ja darbs vai hobijs ir saistīts ar ilgstošu atrašanos ārā, pirms došanās uz darbu noteikti vajadzētu uzklāt saules aizsarglīdzekļus un neaizmirst tos atjaunot ik pēc 2 – 3 stundām. Noteikti būtu jālieto arī galvassegu un, ja iespējams, arī saulesbrilles. Tāpat būtu jāpadomā par apģērbu. Neskatoties uz to, ka laiks ir karsts, labāk izvēlēties gaišu, plānu apģērbu, taču ar garām piedurknēm. Šortu vietā priekšroka būtu dodama garajām biksēm, bet sintētisku audumu vietā – kokvilnai. Sintētiski audumi tik labi neaizsargā pret ultravioleto starojumu.
Aizsarglīdzekļi pret saules UV starojumu būtu jālieto arī šoferiem, kuri garas stundas pavada ceļā. Automašīnas stikls tomēr laiž cauri nelielu daļu ultravioleto staru. Ne velti tālbraucējiem bieži viena sejas puse ir vairāk iesauļota un āda agrāk noveco.
Ko nozīmē SPF marķējums?
Norāde SPF garantē, ka aizsarglīdzeklis pasargās no UVB starojuma. To, vai konkrētais līdzeklis pasargā arī no UVA starojuma, jāskatās atsevišķi, lasot aprakstu par līdzekli.
Cilvēkiem Latvijā pārsvarā ir 2. un 3. ādas fototips, kad āda diezgan gaiša un jutīga pret sauli. Tāpēc, dodoties atklātā saulē, pilnīgi visiem ieteicams lietot aizsarglīdzekļus ar faktoru SPF 50.
Šie līdzekļi bloķē 98% UVB starus, bet, piemēram, līdzekļi ar SPF 15 bloķē tikai 93% UVB starus. Pavasara un rudenī, ilgāk uzturoties saulē, var lietot līdzekļus ar faktoru SPF 30. Bieži vien aizsargfaktors SPF 30 tiek iestrādāts sejas krēmos, kas paredzēti lietošanai dienā.