Ko rāda “Stājies saulessardzē!” aptauja

Kampaņas “Stājies saulessardzē!” šī gada aprīlī veiktā aptauja parāda tipisku ainu par aizsarglīdzekļu pret saules ultravioleto (UV) starojumu lietošanas paradumiem. Aptuveni trešdaļa aptaujāto atzīst, ka lieto tos dažkārt, kas, protams, nedod pietiekamu drošību, ka ādas ļaundabīgie audzēji neveidosies. Bet vēl teju trešdaļa atzīst, ka tos nelieto vispār!

Vai tu sargā savu ādu no saules apdegumiem?

Kampaņas “Stājies saulessardzē!” vajadzībām, lai noskaidrotu, cik nopietni Latvijas iedzīvotāji izturas pret melanomas un citu ādas vēžu profilaksi, tika veikta aptauja. 2023. gada aprīlī, aptaujājot 1000 iedzīvotājus vecumā no 18-75 gadiem, aptauju veica socioloģisko pētījumu firma Solid Data.

Pirmais jautājums bija: “Vai gada siltajos mēnešos ikdienā, dodoties saulē, lietojat saules aizsargkrēmu?” To, ka aizsarglīdzekli pret saules UV starojumu lieto vienmēr, atzina tikai 14% aptaujāto. Atbilde bija: “Jā, vienmēr (sportojot, strādājot, atpūšoties).” No aptaujātajiem cilvēkiem, kuri nopietni izturas pret melanomas profilaksi, 24% bija vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Priecē, ka šajā vecumā daudzi ir jaunie vecāki. “Pasaulē jau ir pierādīts, ka jānomainās paaudzei, lai mainītu šīs pārliecības. Ja bērns redz, ka vecāki lieto aizsardzības līdzekļus pret saules stariem, viņš arī darīs to tāpat un mācīs to savam bērnam,” atzīst Raimonds Karls, dermatologs, „Derma Clinic Riga” vadītājs, biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs.

Diemžēl jau vecumā no 40 līdz 49 gadiem to, ka aizsargkrēmu pret saules UV stariem lieto vienmēr, atzinuši tikai 12% – uz pusi mazāk nekā vecumposmā līdz 29 gadiem.

To, ka aizsarglīdzekli pret sauli lieto dažreiz, atzinuši 34% aptaujāto. Tā vienlīdz rīkojas vīrieši un sievietes. Visvairāk šādu savu rīcību atzīst cilvēki nobriedušā vecumā – 60-74 gadi.

Melanomas profilaksei kopumā tā nav laba ziņa. Vai cilvēkus pēc 60 gadu vecuma izdotos motivēt: “Stājies saulesardzē arī tu!”?

“Diemžēl par aizsardzību pret saules UV starojumu mazāk rūpējas cilvēki ap 60 gadu vecumu, kuriem saules iniciētas melanomas atklāj visbiežāk. Dermatologa kabinetā viņi apgalvo, ka melanomas profilakse – tas nav aktuāli, viss ir labi, ir braukuši uz dienvidiem padomijas laikā, vienmēr sauļojušies un – nekas. Taču līdz ar nodzīvotajiem gadiem imūnā sistēma mazāk spēj nodrošināt organisma aizsardzību pret ļaundabīgo audzēju veidošanos, tāpat vecumdienās biežāk ir hroniskas slimības, kuru ārstēšanai jālieto medikamenti, kuri var pastiprināt jutīgumu pret saules UV starojumu,” atzīst Raimonds Karls.

To, ka vispār nelieto aizsarglīdzekļus pret saules UV starojumu, atzīst arī gandrīz trešdaļa aptaujāto – 26%. Visvairāk šādu atbildi snieguši cilvēki vecuma grupā 60-74 gadi.

Kā pareizi lietot aizsargkrēmu?

Kā tu atbildētu uz jautājumu: “Cik ilgā laikā apmēra, Jūs izmantojat vienu krēma iepakojumu 100 ml ?

“Aptaujā bija iekļauts interesants jautājums par to, cik ilgā laika cilvēks, kurš lieto aizsargkrēmus pret saules stariem, iztukšo 100 ml lielu iepakojumu. Daudziem ar to sanāca divām sezonām, kaut gan, izmantojot krēmu visam ķermenim pietiekamā daudzumā, ar šādu iepakojumu var pietikt vien dažām reizēm. Attieksme ir gana vieglprātīga, tomēr kopumā Latvijā  izglītotības līmenis pieaug un ir maz tādu, kuri uzskata, ka saules aizsargkrēms ir kaitīgs veselībai vai, ka no saules stariem nav jāsargājas,” atzīst Raimonds Karls.

Patiešām, ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka kaut kādā veidā iztiek ar vienu nelielu aizsarglīdzekļa iepakojumu divas sezonas. To, ka ar šo iepakojumu pietiek vien dažām reizēm, atzina 15% aptaujāto.

Iespējams, aizsargkrēms pret saules kaitīgo starojumu tiek klāts tikai uz deguna un vaigiem, cilvēks nemaz nesauļojas. Bet arī tad jāskatās uz iepakojumu, cik ilgā laikā pēc atvēršanas līdzeklis jāizlieto.

Melanomas profilakse – stājies saulessardzē!

“Pozitīvi, ka Latvijā izpratne par saules kaitīgo ietekmi uz ādas veselību pieaug gados jaunu cilvēku vidū, taču diemžēl lielai daļai cilvēku attieksme pret savu ādas veselību joprojām ir klaji pavirša – saule netiek uzskatīta par apdraudējumu. Tie, kam nav bijusi saskarsme ar ādas vēzi, par to nedomā un dzīvo pēc principa “ar mani nekas slikts nenotiks”, saka Olga Valciņa, biedrības “Soli priekšā melanomai” dibinātāja.

Lai mainītu šo attieksmi, abas biedrības šogad maija kampaņā aicina iedzīvotājus simboliski stāties saulessrdzē un mācīties pareizi lietot “ieročus” aizsardzībai pret saules UV starojumu.

“Pasaules pieredze rāda, ka labākos panākumus cīņā ar ādas vēzi gūst tās valstis, kur par ādas vēža profilaksi māca jau no mazotnes. Sevi un savas ģimenes no ādas vēža vislabāk pasargāt varam mēs paši – zinoši vecāki ar savu paraugu un rīcību šīs zināšanas nodod bērniem. Tāpēc kampaņas ietvaros šogad īpaši uzrunājam ģimenes ar bērniem – stājies saulessardzē un pasargā savējos no saules kaitīgās iedarbības un ādas vēža. Došanās saulē pasargātam ir jāpadara par normālu un ierastu praksi, kas ir jāpiekopj ikvienam – ģimenes izbraukumos dabā, sporta nometnēs, bērnudārzos, skolās un visur, kur cilvēki saskaras ar sauli,” saka O. Valciņa.

Biedrība atgādina, ka pievienoties saulessardzei ir vienkārši, ikdienā praktizējot drošu rīcību jeb sešus soļus:

1. pareizi lietojot aizsargkrēmu pret saules UV starojumu;
2. valkāt apģērbu, kas nosedz ādu;
3. lietot saulesbrilles;
4. izvēlēties saules cepuri ar platām malām,
5. uzturēties ēnā dienas karstākajā laikā;
6. regulāri veikt ādas pašpārbaudes, jo agrīni atklāts ādas vēzis ir sekmīgi ārstējams.

Bet visiem ar šādu plānu nepietiek!

Domājot par melanomas profilaksi, vismaz reizi gadā ir jāapmeklē dermatologs vai cits ārsts (onkologs, ģimenes ārsts) ar pieredzi ādas veidojumu diagnostikā, ja tev ir:

• gaišs, bāls vai viegli brūngans ādas tonis;
• vasarraibumi, rudi vai gaiši mati;
• tendence saulē drīzāk apdegt nekā nosauļoties;
• daudz dzimumzīmju (vairāk nekā 100);
• netipiski ādas veidojumi, lielāki par 5 mm diametrā;
• ar veselības stāvokli saistītas ādas problēmas;
• ģimenē ir bijuši ādas vēža gadījumi;
• pazemināta imunitāte.

Vairāk lasi šeit.